Ilmārs Šlāpins par Margaritu Stārasti: «Viņa spējusi radīt pati savu pasauli – saulainu, košu, pārsteigumu un briesmu pilnu, taču ārkārtīgi labu un drošu. Šajā pasaulē darbojas vairāki svarīgi likumi, taču viens galvenajiem – acis turēt plaši ieplestas, brīnīties par visu un vienmēr.. Stārastes zīmēto zvēriņu, vīriņu, lellīšu un ķiparu attieksme pret neizprotamo ir tik tīra un iedvesmojoša, ka to spēj saprast un pieņemt par savu ikviens, kas reiz bijis bērns. Arī ja paši kautrējamies to atzīt, Stārastes zīmējumi ir viens no ietekmīgākajiem mūsu kolektīvās zemapziņas arhetipiem, kas uzaudzinājis ne vienu vien latviešu paaudzi ar visām mūsu bailēm, bažām, priekiem un cerībām».

Izstāde Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram iesāksies ar komponista un izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka uzstāšanos Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts.

Izstāde iepazīstina ar diviem 20. gs. Rīgas pilsētas galvenajiem arhitektiem – Edgaru Pučiņu (1924–2009) un Gunāru Asari (1934–2023), kuriem abiem šogad atzīmējam apaļas jubilejas: Pučiņam – 100, Asaraim – 90. Ģēniji ir cilvēki ar augstu radošas apdāvinātības pakāpi. Pilsētas galveno arhitektu ilggadība amatā apliecina viņu spēju veidot attiecības ar visām valdībām.

Dāvis Paulis iedvesmu smeļas no filozofiskām pārdomām par lietu duālo dabu, kas atspoguļojas dažādās sirreālistiskās ainavās. Māksliniekam lielu radošo impulsu dod fotogrāfija, vintage objektīvu radītās krāsas un optiskās nepilnības, kas akcentē skaisto, nepilnīgajā. Par pamatu kompozīcijām bieži tiek ņemti izsapņoti tēli, vietas vai noskaņas, kā arī dažādi iespaidi no atmiņām.

Izstāde apvienos vairākus dažādos laikos tapušus tekstgrupas Orbīta darbus – precīzāk, jaunas, īpaši izstādei radītas jau iepriekš īstenotu ideju un objektu versijas. Šo darbu radīšanas impulss bija autoru interese par teksta dabu un teksta pastāvēšanas formām.

Izstādē redzami darbi no Zuzānu kolekcijas, ārzemju galerijām un Latvijas muzejiem, sākot no 16. gadsimta ikonām līdz mūsdienu mākslas darbiem. Starp tiem ir tādi latviešu vecmeistari kā Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls un Johans Valters. Apskatāma arī daļa no nozīmīgas Visvalža Ziediņa memoriālās kolekcijas, Latvijas laikmetīgas mākslas pārstāvji Andris Grinbergs, Laimonis Stīpnieks, Rudīte Dreimane un tādi starptautiski zināmi mūsdienu mākslinieki kā Alicja Kvade, Tomass Hiršhorns un Deivids Altmejds.

Kopš karjeras pirmsākumiem, Fišera daiļradi nepamet virtuoza glezniecība, taču jau desmit gadus viņa praksē nozīmīgu lomu ieņem kokgrebuma tehnika. Jaunākajā izstādē pirmo reizi būs skatāma trešā kokgriezumu sērija.

Sigitu Dauguli kā gleznotāju iedvesmo urbānā vide ar visu, ko cilvēks tajā ir radījis. Pilsētā viņa krāj iespaidus, īpašu uzmanību pievēršot sienām, to faktūrām un krāsām, ko ienesis laika zobs un cilvēka roka.

Nosaukums Intīmais teātris lieliski raksturo cita laika atmosfēru un jaunas iespējas, kā arī nenoteiktību un cerības. Šī izstāde Liepājā ir nākamais solis tās attīstībā, pieaicinot populārus Madrides fotogrāfus Dāvidu Trullo (David Trullo) un Enriki Tiribio (Enrique Tiribio), Miguel Angel Figueira Troisi, Javier Fernando Gomez Vasquez un Latvijas foto vecmeistaru Jāni Knāķi. Otrā izstāde notika Rīgā, galerijā Tattoo, art, Liepājas izstāde ir trešā šajā ciklā.

Norisināsies lietuviešu mākslinieces Aurēlijas Bulaukaites (Aurelija Bulaukaitė) personālizstāde mazās Lielās burvestības. Šī būs mākslinieces pirmā izstāde Latvijā, kurā viņa piedāvās savas jaunākās lielformāta gleznas.

Atzīmējot 15 pastāvēšanas gadus, Kim? Laikmetīgās mākslas centrs nāk klajā ar ikgadēju starptautisku laikmetīgās mākslas festivālu Rīgā. Kopš publiskās darbības uzsākšanas 2009. gadā Kim? ir saglabājis reģiona mākslas norisēs nozīmīgas platformas statusu, konsekventi sniedzot pārdomātu ieguldījumu laikmetīgās mākslas programmās.

«Izstādi apzināti veidojam kā audiovizuālu, intelektuālu un personisku pieredzējumu. Tas būs ceļojums pa Jettes vērojumu un domu pēdām, kas vedinās saklausīt dabas, sievietes, bērna, Latvijas un mākslas balsi. Un, cerams, šajos stāstos, ainavās un cimdu rakstos izdosies nonākt līdz sarunai ar sevi pašu», par izstādi Dzīvais cimds stāsta kuratore Elīna Apsīte.

Mākslinieces trīsdesmit gadu ilgajā sadarbībā ar Latvijas pastu kopumā tapušas ap 100 pasta vērtszīmēm un to sērijām, bet izstādē būs apskatāmas tieši ar Latvijas muzeju tematiku saistītās pastmarkas.

Daļa no izstādē eksponētajiem darbiem ir aizsākti pat pirms 15 gadiem, bet par gleznām tapuši tikai šogad. Tas ir kā personīgs, mazs ceļojums līdzās cilvēces prāta attīstības vēsturei vizuālajā mākslā.

Lai radītu priekšstatu par Tohoku reģiona augstvērtīgajām lietišķās mākslas tradīcijām, šajā izstādē apkopoti dažāda žanra lietišķās mākslas darbi – keramika, lakas izstrādājumi, tekstils, metāla izstrādājumi, koka un bambusa izstrādājumi un citi, tā atklājot senās un plašās Tohoku amatniecības tradīcijas un kopš seniem laikiem lietoto ikdienas priekšmetu funkcionālo skaistumu.