Dienas galvenās redaktores amatā - Anita Brauna

Anita Brauna, kura Dienā dažādos amatos pavadījusi 11 gadus, atgriezusies, lai strādātu par galveno redaktori.

Viegli jums nebūs — vēl pirms jaunās laikraksta Diena galvenās redaktores Anitas Braunas stāšanās amatā pabrīdina viņas bijušais priekšnieks Latvijas televīzijas (LTV) ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis. Viņš Dienas darbiniekiem vieglas dienas nesola tāpēc, — kādreizējā LTV ziņu raidījumu producente bijusi ļoti prasīga, taču kopumā gan viņš, gan citi A.Braunas pazinēji ir pārliecināti — viņa Dienu no ceļa nenovedīs. A.Brauna, kura laikraksta galvenā redaktora pienākumus pildīt sāks 1.septembrī, Dienā nebūs jaunienācēja, jo 12 viņas dzīves gadi jau dažādos amatos pavadīti laikrakstā un galvenā redaktora amats ir tikai kā punkts uz I un loģisks karjeras kāpņu noslēgums.

Būtu aizgājusi
Reportiere, speciālkorespondente Vašingtonā, ārštata korespondente Gruzijā, komentētāja un biznesa nodaļas vadītāja — šādu amatu loku Anitai izdevies iziet Dienā pavadīto gadu laikā. "Lauku meitene" — kā pati sevi dēvējusi, kādā intervijā Dienai Preiļu rajona Vārkavā uzaugusī A.Brauna Dienā pirmoreiz ienāca kā praktikante pēc 2.kursa beigšanas Latvijas Universitātē un atgriezās vēlreiz, mācoties 3.kursā, taču tad — jau kā pilntiesīga darbiniece. Strādājot Dienā, A.Braunai nācās nodarboties ar analītisko žurnālistiku un rakstīt par žurnālistu vidū tā dēvētajām "smagajām tēmām", kas ietilpa ekonomikas un finanšu jautājumu lokā. "Ja es spēju kaut ko izkost, man tas ir gandarījums," tagad atzīst A.Brauna. Tomēr 2004.gada beigās viņa darbu Dienā pameta, kļūstot par LTV ziņu producenti. Par to A.Braunas publiskie izteikumi ir skopi, viņa vien nosaka: "Likās interesanti izmēģināt spēkus televīzijā."

Augstas klases profesionālis, ļoti labi pārzina žurnālistikas teorētisko un praktisko pusi, cilvēks ar savu vērtību sistēmu, kuram rūp, kas notiks Latvijā pēc 20 gadiem — par A.Braunu izsakās M.Gailītis. "Viņa bija ļoti laba Panorāmas producente ar lielisku izpratni par to, kas ir svarīgs," stāsta Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase, kura savulaik, strādājot LTV ziņu dienesta (ZD) galvenās redaktores amatā, ieteikusi A.Braunu producenta darbam.

Iepriekšējā darbavietā A.Brauna arī bijusi viena no retajiem, kas nebaidījās paust savu viedokli, pat ja tas saturēja kritiku par viņas vadību. Viņa neslēpj — LTV iekšienē noritošie procesi viņu neapmierina, tāpēc darbu LTV būtu pametusi jebkurā gadījumā un aiziešanai viņa briedusi kopš ZD restrukturizācijas. Šī LTV vadības iniciatīva bijusi aizmetnis toreizējā ZD sastāva izšķīdināšanai, kas tika saistīta arī ar mēģinājumiem ZD padarīt politiski ietekmējamu. A.Brauna stāsta, ka viņu sarūgtinājusi LTV augstākā līmeņa vadības attieksme pērn — pēc vairāku LTV žurnālistu aiziešanas ZD bija iespēja pieņemt vairākus, viņasprāt, spēcīgus žurnālistus strādāt LTV, bet vadība šo iespēju nobloķējusi.

Pēdējais piliens A.Braunas rūgtuma kausā bijusi LTV ģenerāldirektora Edgara Kota uzstāšanās Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdē. "Attiecībā uz ziņu sižetiem varēja just, ka Kota kungam ir nožēla, ka viņu tur neviens neklausa," E.Kota toreiz teikto atceras NDK locekle Linda Mūrniece (JL). Viņa vēsta, ka E.Kots, neminot nevienu vārdā, esot norādījis, ka viena ZD producenta darbs viņu apmierinot, bet ar otru esot problēmas (tolaik par ZD producentiem strādāja A.Brauna un Gunārs Dūzis). No E.Kota iegūt komentāru par viņa izteikumiem NDK šonedēļ nebija iespējams, jo viņš atradās ārzemēs un nebija sazvanāms. Par to, ka "problemātiskais" LTV ziņu producents varētu būt A.Brauna liecina viņas nesaudzīgā un arī publiski paustā kritika LTV vadībai par tās iespējamu pakļaušanos politiskai ietekmei, kamēr G.Dūzim tik skaļu pretestību LTV vadībai nevar pārmest.

Gatava salīdzināšanai
Tā kā lēmumam iet prom no LTV A.Brauna jau bija nobriedusi, piedāvājums no Dienas nācis tieši laikā. Ja tas nebūtu izteikts, A.Brauna min 90% varbūtību, ka viņa paliktu žurnālistikā, taču apsvērta arī iespēja nodarbošanos mainīt radikāli. "Es vēlējos ar laikraksta redaktora izvēli stiprināt Dienu," izdevniecības SIA Laikraksts Diena vadītāja Nellija Ločmele skaidro, kāpēc laikraksta vadīšanai izvēlējusies cilvēku no ārpuses. Kādēļ tā bija tieši A.Brauna? "Viņa ar savu darbu ir apliecinājusi, ka viņai ir tuvas un saprotamas tās vērtības, kas ir svarīgas Dienai un Dienas lasītājiem," saka N.Ločmele. Viņa norāda, ka būtisks arguments A.Braunas pieņemšanai bijusi ne tikai pieredze Dienā, bet arī pieredze "ietekmīgākajā ziņu medijā, proti, LTV".

"Es domāju, ka tā ir laba izvēle, jo Anita ir cilvēks, kurš ļoti nopietni un dziļi analizē lietas. Spēja izcelt svarīgāko būtiska arī vadītājam," uzskata bijusī Dienas galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte. A.Brauna piekrīt, ka tieši S.Ēlerte būs tā, ar ko viņa neizbēgami tiks salīdzināta, taču viņa uzsver: "Es neesmu Sarmīte Ēlerte, es būšu citāda." Viņa gan nenoliedz, ka S.Ēlerte un Dienas komentētāju nodaļas vadītājs Pauls Raudseps bijuši viņas darbaudzinātāji, no kuriem viņa daudz mācījusies, un tagad "mūsu priekšstati pamatlietās sakrīt", tāpēc arī A.Braunas vadībā "Dienas vērtības un profesionālie standarti saglabāsies". Viņa arī nenosoda Dienas pārstāvju dalību pērnruden notikušo "lietussargu revolūcijas" mītiņu organizēšanā. "Tas Dienas vēsturē ir neordinārs solis. Es kā pilsone biju priecīga, ka uzņēmās kāds iniciatīvu. Man likās, ka tas ir vietā un laikā, situācija bija nobriedusi," saka A.Brauna.

S.Ēlerte norāda, ka viņu un A.Braunu nevajadzētu salīdzināt amatu atšķirību dēļ. Principā S.Ēlertes amats vairs neeksistē, jo viņas aiziešana no laikraksta ievadīja strukturālas pārmaiņas a/s Diena piederošo laikrakstu izdevniecībās. Proti, ir uzsākts SIA Laikraksts Diena un SIA Reģionālā prese Diena apvienošanas process izdevniecībā Dienas Mediji, kura galvenā redaktore būs N.Ločmele. Viņa kā visu Dienas koncernam piederošo laikrakstu satura virsuzraugs pārņems arī daļu S.Ēlertes funkciju, kas saistītas ar laikrakstu stratēģisko attīstību. Savukārt A.Braunas pārziņā būs Dienas ikdienas darba vadīšana.

A.Braunas kolēģis LTV Arnis Krauze prognozē, ka A.Braunai un N.Ločmelei būs viegli sastrādāties, jo gan viņu raksturi, gan izpratne par žurnālistiku un procesiem valstī esot tik līdzīgi, ka "Anita varētu būt Nellijas māsīca". N.Ločmelei vēl atmiņā iespiedies tas, kā 90.gadu pirmajā pusē, sākot strādāt par reportieri Dienā, viņa sastapusi A.Braunu, kura sacījusi: "Man ir ļoti liels prieks, ka tu esi atnākusi strādāt šeit." "Brīdī, kad cilvēks sācis strādāt jaunā kolektīvā un kad viņam kaut kā sevi jāapliecina, man liekas, ka ir tik cilvēcīgi, ja tev ir kas labs, ko pateikt," teic N.Ločmele.

Reti uzsprāgst
"Man šķiet, ka Anitas galvenā īpašība ir tā, ka viņa ir mierīga. Nezinu, kas ir tā lieta, kas varētu viņu izvest no pacietības tā, ka viņa varētu kļūt asa, sākt bļaut," norāda A.Braunas kādreizējā kolēģe Dienā un studiju biedrene LU Aiga Pelane. Šī īpašība apgrūtinājusi viņas komunikāciju ar A.Braunu — esot grūti saprast, ko viņa domā, ja uz visu reaģē vienādi. Introvertumu kā vienu no A.Braunas raksturīgākajām īpašībām sauc arī citi viņas pazinēji. A.Pelane gan domā, ka emociju neizrādīšana var apgrūtināt A.Braunas ikdienas komunikāciju ar cilvēkiem, tomēr tā varētu būt priekšrocība, vadot lielu radošu kolektīvu, kur cilvēki var ļoti ātri aizsvilties pat sīkumu dēļ. A.Krauze gan norāda — lai arī A.Brauna ir "noslēgtāka nekā vidējais latvietis", tomēr viņa "atveroties" cilvēkiem, kam viņa uzticas. "Reizēm viņa var "uzsprāgt", ja kaut kas ir pilnīgi nepareizi izdarīts," saka M.Gailītis.

"Es noteikti esmu introverts cilvēks, kas nejūt vēlmi visur izrādīt savas emocijas. Taču šī īpašība arī nav noteicoša vadītājam. Lietas, kuras ir jāizrunā, es neturēšu pie sevis," nenoliedz A.Brauna. Viņa gan akcentē, ka noslēgtais raksturs neliecinot par viņas remdenumu žurnālistikā. Turklāt būtiski, ka "Anita nav viegli ietekmējama, viņas viedoklis veidojas tikai ilgākā posmā, kad viņa ir iepazinusies ar dažādu avotu informāciju", saka A.Krauze.

Vita Dreijere
Diena

01.09.2008.

Visu ziņu arhīvs